Luīze Eihmane: „Mūsu uzdevums ir atstāt nākamajām paaudzēm dažādas tradīcijas “

Māstrihtes koledža ir jaunākā UWC saimē. Šis skolai ir pimais mācību gads, tāpat kā Latvijas studentei Luīzei Eihmanei. Īsi pirms pirmā pusgada noslēguma Luīze stāsta par savu pieredzi UWC Māstrihtes koledžā.

Pirmie studiju mēneši Luīzei ir pagājuši aizrautīgā intesitātē. UWC programma sastāv gan no akadēmiski stingrām Starptautiskā Bakalaureāta studijām, gan arpusskolas aktivitātēm sportā, radošajā un sabiedriskajā darbā. Luīze saka: „Jāsaka, ka katra pavadītā nedēļa koledžā ir neaizmirstama un nav nevienas dienas, kas paietu garām bez spilgtiem notikumiem“.

Runājot par ārpusskolas aktivitātēm, Luīze ir enerģiskas iniciatīvas pārpildīta. Viņa ar skolas biedriem no visas pasaules dziet „Hey Jude“ Māstrihtes ielās, vācot naudu Indonēzijas dabas katastrofā cietušajiem, priecājas par paveikto un atmosfēru gan skolā, gan mājās (kopmītnēs) un papildina, ka „sestdienas un svētdienas tiek pavadītas ļoti produktīvi“.

Šajā sarunā viņa izceļ divus projektus, kuros ir iesaistījusies.


Viens no sabiedriskaji-radošiem dabiem ir paveikts sadarbībā ar Pestīšanas armiju. Luīze stāsta: „Tā ir vieta, kur tiek dota pajumte un iespēja uzlabot savas dzīves apstākļus tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd klājas grūtāk, ir vientuļi un dažādu dzīves problēmu dēļ nav spējuši par sevi parūpēties un nonākuši uz ielas. Mēs nācām klājā ar iniciatīvu sociālam mākslas projektam, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un veicinātu tās izpratni par apkārt notiekošajām problēmām. Mēs devāmies pie šiem cilvēkiem, uzklausījām viņu dzīves stāstus un gleznojām viņu portretus pop-art stilā. Gleznošanas procesā mēs viens ar otru iepazinām un tas mums visiem sagādāja patiesi daudz prieka. Šos darbus mēs izstādījām mākslas galerijā uz diviem mēnešiem, brīvdienās paši tur strādājām un apmeklētājiem stāstījām par projektu un mūsu paveikto. Jāsaka, ka sadarbība ar Pestīšanas armiju nebeidzās līdz ar šīs iniciatīvas izstādes beigām. Tā turpinās.“

Otra sabiedriskā aktivitāte par kuru Luīze stāsta ir „Jeruzalemes projekts“: „Tā ir pamesta mājā, kura atrodas Jeruzalemes ielā. Pati māja ir salīdzinoši pieņemamā stāvoklī, taču dārzs un pati apkārtne ir pamesta un pamatīgi aizaugusi. Šī projekta ietvaros mēs katru sestdienu kāpjam uz saviem riteņiem un dodamies (arī lietus laikā, velkam lietus mēteļus un braucam) restaurēt šo māju un sakopt tās teritoriju. Darbi ir visdažādākie – sākot no koku ciršanas, malkas vākšanu un zāģēšanu un visbeidzot ar iekštelpu apgleznošanu. Šajā projektā mēs cenšamies iesaistīt ar vien plašāku cilvēku loku (ārpus koledžas). Nesen mūs intervēja Limburgas radio. Esam gandarīti, ka mūsu balsis ir sadzirdētas un nu jau ir pieteikušies daudzi palīdzēt griboši cilvēki.“

Sarunu Luīze noslēdz ļoti tālredzīgi: „Šo nepilnu trīs mēnešu laikā, kas pavadīti šeit, kopā esam paveikuši neaptverami daudz un ir neiespējami iedomāties, ka pirms trīs mēnešiem mēs vēl nemaz nepazinām viens otru. Mērķi tuvākajai nākotnei ir ļoti daudz. Bet pats svarīgākais – pilnveidot un attīstīt šo skolu, ieguldīt tajā daudz darba un enerģijas, lai varētu atstāt nākamajām paaudzēm dažādas tradīcijas, jo tas, kā šīs skolas pionieriem, ir mūsu Nr. 1 pienākums.“

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s