Mikus Āboliņš-Ābols: “No Aizputes tagad beidzot dodos uz lielo zinātni”

Autors: Mikus Āboliņš-Ābols
Li Po Chun UWC absolvents
Doktorantūras students Indiānas Universitātē (ASV)

Uz jautājumu “Ko tu īsti gribi sasniegt savā dzīvē?”, ko kāds man pajautāja United World Colleges atlases finālā, vai, nu jau vairāk kā pirms 6 gadiem, es atbildēju, ka gribu būt ekologs. Lai gan ekoloģijas koncepts kā tāds man bija saprotams, man nebija daudz nojausmas, ko tad īsti ekologi pēta. Divi gadi Li Po Chun UWC man deva pirmo sajēgu par to, ko nozīmē būt ekologam, un tas mani fascinēja.

Es aktīvi nodevos jūras bioloģijas pētīšanai gan koraļļu monitoringa grupas sastāvā, gan saistībā ar IB diploma pētniecības darbu (extended essay). Pēc Li Po Chun koledžas absolvēšanas es devos uz College of the Altantic ASV Menas (Maine) štatā, kur biju plānojis turpināt studijas ekoloģijā. Šajā augstskolā es pirmo reizi apjautu cik komplicētas ir ekoloģiskās attiecības starp organismiem, sarežģīta un tāpēc interesanta ir dabas zinātne, un cik skaista, gan estētiskajā, gan filozofiskajā ziņā, ir daba.

Jo vairāk es mācījos, jo vairāk es sāku virzīties no vienkāršas koraļļu kartēšanas uz ekoloģijas nozari, kas mani sāka nenormāli fascinēt – dzīvnieku uzvedība. Jautājumi, kā piemēram, kāpēc putnu un citu dzīvnieku populācijas sastāv no indivīdiem, kas izturas viens no otra tik atšķirīgi, ka cilvēku personāliju atšķirības tām blakus nobālē, sāka likties ļoti interesanti.

To atbildēšana gan izrādījās ļoti sarežģīta padarīšana, bet, noformējot to kā praksi, es nopirku biļetes uz Latviju un pavadīju vairākus mēnešus Krāslavas mežos strādājot ar Daugavpils Universitātes profesoru Indriķi Kramu, mēģinot šos jautājumus papildus izpētīt.

Pētot uzvedības ekoloģiju neizbēgami sanāk saskaries ar evolucionāro perspektīvu, t.i. apmēram, sanāk jautāt kāpēc dabiskā atlase atstāj tik daudz variācijas dzīvnieku uzvedībā, ja jau pats Darvins mācīja ka atlase izvēlas tikai visatbilstošākos organismus, atstājot pārējos variantus iznīcībai. Šādus jautājumus modernajā evolūcijas zinātnē atbild izmantojot ekoloģijas, ģenētikas, molekulārās bioloģijas, matemātikas, u.c. pieejas un instrumentus. Lai izvērstu savu prasmju bagāžu šajās disciplīnās, pēc College of the Atlantic pabeigšanas es sāku strādāt kā pētniecības asistents ģenētikas izpētes institūtā The Jackson Laboratory, kur strādāju arī šobrīd. Te gan nepalikšu uz ilgu laiku, gan jāsaka, jo rudenī sākšu doktorantūras mācības Indiānas Universitātē ASV, vienā no vadošajām institūcijām evolūcijas, ekoloģijas, un uzvedības izpētē. Tur ceru turpināt pētīt uzvedības variācijas, to evolūciju un ekoloģiju. Ceru arī turpināt aktīvi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, kas līdz šim ir ielūguši uzstāties profesionālās konferencēs. Esam arī sagatavojuši vairākus manuskriptus, kurus ceram publicēt starptautiskos zinātniskos izdevumos.

No Aizputes, kur dzima tāda aptuvena ideja, caur Honkongu, kas man iedeva starta punktu, tad turpinot mācības ASV, kur es tajā visā nenormāli ieķēros, tagad beidzot dodos uz lielo zinātni: tas ir bijis fantastisks ceļojums.

Ceru, ka tikpat lielisks būs arī turpinājums!

One response to “Mikus Āboliņš-Ābols: “No Aizputes tagad beidzot dodos uz lielo zinātni”

  1. Paldies par Jūsu stāstu! Tas man ļoti patik. Jūs devāt man daudz nepieciešamu un interesantu informāciju. Ceru, ka Jums viss izdosies)) Veiksmi! =)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s