Vēstule no Itālijas: Beāte stāsta par pirmajiem iespaidiem UWC Adriatic

Autors: Beāte Ančevska
UWC Adriatic 1. kursa skolniece

Mana mazā pasaulīte ir apgriezusies kājām gaisā, bet šodien, kad pēc stundām gāju uz savu mājīgo un mazo istabiņu, es patiešām aptvēru, ka esmu iedzīvojusies. Sliktā interneta kvalitāte, mūžīgā angliskā domāšana un istabas dalīšana ar divām fantastiskām Skandināvietēm jau liekas tikpat dabiska kā zāļu tējas malkošana pēcpusdienās. Un es aptvēru, ka par spīti tam, ka mana mīļā skola, mani mīļie cilvēki un mājas ir tālu, tālu prom, es spēju tvert tās pašas patīkamās sajūtas arī te.

Es laikam pirmo reizi jūtos tik tuva Latvijai, par spīti tam, ka šīs valsts karogu rotā citas krāsas. Vakar pieķēru sevi skicējam latviešu tautas dejotājus savā plānotājā. Un tā ir tikai viena no lietām, kas man pietrūkst. Pagājušo nedēļas nogali pavadījām Slovēnijā, draudzenes mājās, viņas vidē un starp viņas vecajiem draugiem. Un jūs pat nevarat iedomāties, kā es jutos, redzot viņas vienpadsmit gadus veco māsiņu skrienam pretī sagaidot. Tāpat kā to saldi rūgto sajūtu, kad iegājām viņas skolā, tā uzjundīja miljons atmiņu par manām „otrajām mājām” Druvā. Un par spīti internacionālajai videi, dušā es vēl joprojām dziedu latviešu mēlē. Un, kā ir apstiprinājušas manas istabas biedrenes, arī miegā savas domas es izklāstu tikai savā valodā. Es mācu skolasbiedriem frāzes latviešu valodā, un rīt, savā sabiedriskajā darbā es mācīšu „Tūdaliņ, Tāgadiņ”. Jo par spīti tam, ka cilvēki no Āzijas prasa kartē parādīt savu mazo valstiņu, katram ir jāzina kaut kas par Latviju. Jo tur taču ir vislabāk, vai ne?

Man bija tā vienreizējā iespēja nosvinēt šeit savu astoņpadsmito dzimšanas dienu. Es stāvēju ar asarām acīs, kad viņi dziedāja man apsveikuma dziesmu un kad viņi man bija sagādājuši trīs kūkas un izrotājuši manu istabu. Visi kaut kā centās darīt to dienu īpašu, un viņiem izdevās. Un tik īpaša ir sajūta apmeklēt savu pastkastīti un atrast tur aploksni ar latviešu marku un manu vārdu, patiešām uzrakstītu ar „ā”. Tā bija īpaša dzimšanas diena, tik ļoti citādāka un tik ļoti mīļa.

Tikpat jaukas sajūtas laikam mani pārņēma arī vispasaules miera dienā, kad tautastērpā, ar vainagu galvā un ar karogu rokā gāju cauri tuvējai pilsētai kopā ar vēl 80 karogiem visās varavīksnes krāsās. Vispār, es sāku izzināt pasauli, es satieku pasauli katru dienu, no 8 rītā līdz pat naktij. Un tā šķiet tik liela, kad katrs stāsta par visu, kas īpašs tieši viņa valstiņā. Es arī dalos, es lasu ziņas katru dienu un zinu, ko jūs tur darāt un kas notiek. Mājās es nekad tik daudz nelasīju ziņu portālus, tas tagad šķiet jocīgi.

Visā visumā šis bija mans garais un izvērstais veids, kā pateikt, ka man te iet ļoti labi. Protams, augstākā matemātika un itāļu valodas nesaprotamais vārdu mudžeklis vēl joprojām sagādā man miljons nepatikšanu, turklāt es neesmu pieradusi pie mājasdarbu pildīšanas, kur nu vēl pie mācīšanās papildus, bet ar laiku es apradīšu, vismaz tā es šobrīd ceru. Vēl man ir cerība, ka es spēšu iemācīties visus šejieniešu vārdus un sapratīšu, kā pareizi saplānot laiku, lai nav jāceļas stundu agrāk, lai kaut kā paspētu uztaisīt literatūras prezentāciju pirms stundas. Un vēl man patiešām jāpierod, ka ir cilvēki, kas liek 5 dažādus modinātāja signālus sākot no 6.30, lai 7.45 pēc piektā zvana patiešām izraustos no gultas. Tāpat kā viņiem ir jāpierod, ka ir tādi cilvēki no Latvijas, kas nav redzējuši nevienu no klasiskajām „Disneja” filmām. Viņi mani burtiski aizvilka uz istabu, iegāza gultā un uzlika „Karali Lauvu”, lai pēctam skaļā balsī priecātos, cik īpašs ir šis mirklis manā attīstībā, jo viņiem uzaugšana bez „Disneja” filmām ir tas pats, kas Beātei uzaugšana bez smilšu kastes pagalmā. Bet mana smilšu kaste ar smilšu kūkām, kas vienmēr ir visgardākās, ir uzaudzinājusi mani par to cilvēku, kas esmu šobrīd, es esmu te lai mācītos vēl daudz ko citu bez tā, kā pareizi uzbūvēt visskaistāko smilšu pili. Šie būs skaisti 2 gadi, to es zinu jau tagad.

5 responses to “Vēstule no Itālijas: Beāte stāsta par pirmajiem iespaidiem UWC Adriatic

  1. Turies, Beton!🙂
    dzimtene tevi neaizmirsīs!😀
    BEĀTE…🙂 ar garo…🙂

  2. Prieks par tevi!😉 :))

  3. Mēs ar tevi lepojamies, Bečiņ! :*
    – tavas latvju draudzenītes

  4. Es zinu Beāte, ka tev ies labi.
    Izbaudi visu ko tev šī pieredze sniedz:)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s