Santa Kizikova: “Es jau varētu uzrakstīt veselu grāmatu.”

Autors: Santa Kizikova UWC Adriatic studente

320297_4628026585854_1759786374_n

Kad man jautāja, lai uzlieku uz papīra visu, kas piedzīvots šo 3,5 mēnešu laikā, es tiešām apjuku. Man šķiet, ka pa šo laiku, kas pavadīts Itālijā, es jau varētu uzrakstīt veselu grāmatu. Tik daudz emociju, piedzīvojumu, iespaidu. Es šo varu saukt par fantastiskāko laiku, kāds man jebkad ir bijis!

Vispirms jau jāsāk ar to, ka ierodoties nelielā ciematiņā Itālijas Ziemeļos, mana pasaule apgriezās kājām gaisā. Viss, ko biju iztēlojusies  – kā būs, kā izskatīsies, bija pilnīgi citādāk. Tajā brīdī arī sapratu, ka nevar tā līdz galam saprast to, ko pats neesi izbaudījis uz svas ādas, ko neesi piedzīvojis.

Vieta, kur ierados ar savu milzīgo koferi, lai sāktu savu jauno dzīvi, ir neaprakstāmi skaista. Neliels ciemats pie Adrijas jūras. Skatoties uz jūru, tālumā paveras 2 citas valstis – Slovēnija un Horvātija. Priecājos par to, ka ir iespēja kaut katru dienu staigāt pa taku, kas ved klintīs gar jūras krastu, apbrīnot dabas skaistumu, mierīgos jūras ūdeņus, pilsētu, kas tur pat tālumā ir saskatāma.

175922_10151282343950320_2025572084_oKad ierados, pati pirmā nedēļa bija pavisam grūta. Lai gan šī nebija pirmā reize, kad devos prom no mājām un dzīvoju tik starptautiskā vidē, man tik un tā bija ļoti grūti to visu apjēgt. Tas viss nu bija mana realitāte, mana jaunā dzīve, jaunā skola, jaunie skolasbiedri, skolotāji. Tagad istaba bija jādala ar divām citām meitenēm – japānieti un meiteni no Ugandas. 3 dažādi kontinenti vienā istabā! Sākot ar to, ka afrikānietei bija 3 reizes jāpārprasa, ko viņa saka, jo nevarēju saprast ne vārda dēļ viņas akcenta, turpinot ar kautrīgo japānieti, kura retu reizi ierunājās un visu laiku tikai smaidīja, mēs kļuvām par ļoti labām istabas biedrenēm. Sapratu, ka ne jau visi cilvēki vienmēr būs labākie draugi, taču ir jāiemācās sadzīvot un saprast visus.

171964_497663156925342_476390558_oAr mācībām pirmajā mēnesī negāja nemaz tik viegli. Ne jau tādēļ, ka būtu ļoti grūti, bet gan dēļ valodas. Agrāk domāju, ka, ja man ir 8 vai 9 angļu valodā, es taču to saprotu lieliski. Aizbraucot turp, sapratu, ka tā nemaz nav. Tagad visa dzīve, pat visas ikdienas sarunas, diskusijas, notiek angļu valodā. Zinot to, ka man nekad nav ļoti paticis sēdēt malā un klusēt, bet gan iesaistīties, runājot un cenšoties ar laiku pieradu un uzlaboju savas valodas prasmes.

Vissvarīgākais, manuprāt, kas notiek UWC, ir tas, ka tiek lauzti visi stereotipi, visas robežas starp dažādām kultūrām, mentalitātēm. Apzinoties, ka nu mani labākie draugi ir no visdažādākajām pasaules valstīm, ka daudzi ir gatavi atvērt savas durvis un gaidīt tevi ciemos vasaras brīvlaikā, tā ir fantastiska sajūta.

Ši ir neizsakāma pieredze, kas iegūta. Zinu, ka ir pagājis tikai pirmais semestris, un priekšā vēl ļoti daudz, ko piedzīvot un mācīties. Taču jau tagad varu teikt, ka noteikti nenožēloju, ka esmu savu dzīve pagriezusi citā virzienā. Dažreiz mums viekārši ir jāiet, jādara, kaut mēs īsti nezinām, kas mūs sagaida.

321833_472995729392085_2000750870_o

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s