Atgriešanās.

/Laura Tiesnese, UWC Adriatic, 2007-2009/

Šis stāsts ir par atgriešanos. Par atgriešanos kādā no UWC koledžām.

UWC-AC

Es pati 2009. gadā absolvēju UWC Adriatic koledžu Itālijā. Pirms pāris nedēļām man bija tas gods un lepnums būt vienai no „Critical Engagement” programmas komandas UWC Atlantic koledžā Velsā. Šī programma UWC Atlantic noritēja jau astoto gadu pēc kārtas. Par ko tā ir? Tā balstās uz trīs lietām – identitāti, daudzveidību un sociālo atbildību. Trīs dienu laikā 1.gada skolēni caur diskusijām, lomu spēlēm un grupu darbu tiek aicināti un izaicināti uzdodot sev un citiem jautājumus par savu identiāti un to, kas to iespaido; izvērtē daudzveidību, tās nozīmi un, iespējams, sagādātās grūtības multikulturālā sabiedrībā; labāk izprot sociālās atbildības nozīmīgumu. Programmas mērķis ir sapīt kopā UWC dzīvi ar realitāti, lai, kaut nedaudz mīkstinātu nereti skarbās realitātes sitienu pēc šiem 2 gadiem, sava veida, sapņu realitātē. Bet ne par programmu ir stāsts. Šoreiz, stāsts ir par atgriešanos.

Dodoties uz UWC Atlantic manī valdīja priecīgs satraukums un sava veida bažas. Vēl nekad nebiju bijusi kādā citā UWC koledžā, kā tikai UWC Adriatic (Itālijā). Bija pagājis kāds laiciņš kopš maniem 2 sapņu gadiem koledžā. Kā būs? Kādi būs skolēni? Kāda īsti ir pati pirmā UWC koledža? Kādas līdzības tai būs ar UWC Adriatic? Cik daudz atmiņu mirkļos kavēšos?

Bija lieliski! Ne tikai tāpēc, ka UWC Atlantic ir paveicies ar lokācijas vietu un 12. gadsimta pili. Bet gan tāpēc, ka sapratu, lai kurā UWC koledžā viesotos/atrastos, lai kad tas būtu – esot UWC vienmēr jutīsies kā mājās. Pavadod nedēļu kopā ar „Critical Engagement” komandu, kuras sastāvā bija vēl septiņi dažādu UWC koledžu absolventi – sajūties kā daļa no ģimenes. Strādājot ar UWC koledžas skolēniem saproti, ka pasaule ir labās rokās. Katra ēdienreize ēdnīcā pārvēršas par aizraujošu diskusiju, kuras virzienu nekad nevari paredzēt. Uzplaiksnī neskaitāmi atmiņu mirkļi, kuros gribas pakavēties un varbūt pat izdzīvot tos vēlreiz. Katrs piektais skolēns tev atgādina kādu no saviem „klasesbiedriem”. Vēlreiz vari pārliecināties, ka ir lietas un vērtības, kas nemainās, un labi vien ir, ka nemainās!

Man izdevās iedvesmot skolēnus un patiesi iedvesmojos arī pati no ikkatra skolēna, skolotāja, koledžas darbinieka, kuru satiku. Iesaku ikvienam UWC absolventam paviesoties kādā no UWC koledžām jau labu laiciņu pēc absolvēšanas, lai ikdienas steigā un rūpēs atgādinātu paši sev par to, kas patiesi nozīmīgs un vērtīgs.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s