Tag Archives: UWC RCN

Semestris Jūrā – turpinot starptautisko pieredzi universitātē

/Emīls Sietiņš, UWC Red Cross Nordic, 2012-2014/

Kad pirms diviem gadiem atvadījos no saviem draugiem Norvēģijā, nekad nedomāju, ka savā dzīvē kaut reizi piedzīvošu ko tādu, kas varētu līdzināties UWC pieredzei. WO1Biju jau izlēmis doties mācīties uz universitāti ASV un, atvadoties no saviem draugiem, es sevī rūdīju domu, ka dzīves līkloču dēļ daudzus no viņiem es redzu pēdējo reizi. Un tā arī bija/ir. Dzīves realitāte un fakts, ka daudzus tavus labākos draugus, tīri ģeogrāfisku iemeslu dēļ, tu redzēsi tikai sociālajos tīklos vai uz ļoti īsu laiciņu izbaudīsi atkal satikšanos, kas briedusi vairākus gadus, – tas ir kas tāds ar ko saskaras gandrīz ikviens UWC absolvents.

…bet laikam tas bija nedaudz pāragri teikts. Pagājušā gada rudens sākumā es attapos ierauts četru mēnešu ilgā piedzīvojumā dzīvojot uz kuģa, apceļojot pus-pasauli un – jā, – atkal satiekoties ar sen neredzētiem draugiem un izjūtām…

Bet visu pēc kārtas!

Continue reading

Emīls Sietiņš: “Šie gadi ir ne tikai pacilājuši, bet arī rūdījuši.”

Par 2 gadiem
/
Emīls Sietiņš, UWC RCN 2012 – 2014/

Nekad neesmu zinājis ko atbildēt, kad kāds no mājiniekiem uzdod jautājumu: „Kā tev iet Norvēģijā?”. Lai cik vienkāršs tas izklausītos, uz to ir neiespējami atbildēt! Vismaz ne ar vienkāršu atbildi. Parasti aprobežojos ar īsu „Labi”, skaidri zinot, ka nekādu apskaidrību šī atbilde nav viesusi nedz man, nedz cilvēkam, kurš uzdevis šo jautājumu. Bet kā, lūdzu, tu, cilvēks, vari pateikt, ka šie divi gadi ir bijuši līdz šim paši labākie mani dzīves gadi, bet tajā pašā laikā arī visgrūtākie? Kā tu vari pateikt cik daudz pasakainus draugus esi ieguvis un cik daudziem ir nācies teikt ardievas? Cik daudzas naktis esi pavadījis nomodā neguļot un rakstot EE vai IA (un vēl izskaidrot, kas tie tādi ir), vai cik daudzas naktis esi pavadījis nomodā sēžot pie ugunskura dziedot dziesmas un ēdot zefīrus? Vai to kā tev negaršo ēdnīcas fiskekake, bet cik ļoti patīk sēdēt pie ēdnīcas galda kaut vai visas divas stundas runājot ar skolasbiedriem par gan nopietnām, gan mazāk nopietnām tēmām? Ar vārdiem nepietiek, lai aprakstītu to kā man ir gājis. Bez tam – ja pat atrastos tie īstie zelta vārdi, ko teikt, es nedomāju, ka šis ieraksts spētu būt tik garš, bet ja spētu, tad noteikti jūsu pacietība ne.

emils.sietins

Continue reading

Elizabete Romanovska: “manas acis mirdz ar katru dienu vairāk”

/Elizabete Romanovska, UWC RCN 2013 – 2015/

Kopš tā mirkļa, kad UWC Latvija komiteja paziņoja,ka esmu ieguvusi stipendiju mācībām Red Cross Nordic United World College, manas acis mirdz ar katru dienu vairāk. 1275631_445770912207983_1196778609_o

Mans pirmais pusgads koledžā pagāja ātrāk kā spēju aptvert , bet to visu, ko esmu jau piedzīvojusi šķiet spēšu saprast tikai pēc pāris gadiem. Mirkļos,kad ģimene mājās prasa , lai pastāstu  par dzīvi Norvēģijā , saku, ka to nevar izstāstīt , tur vienkārši viss ir citādāk .  Esam unikāla vide ar 200 jauniešiem no 95 pasaules valstīm, dzīvojam istabiņās 5 cilvēki  , bet mājiņā kopā 40 studenti . Dzīvošana kopā ar tik daudz draugiem iemācijusi cik svarīgi ir runāt; sarunai, problēmas izrunāšanai ir liels spēks. Kā arī cik svarīgi ir citreiz savu kultūru, raksturu, problēmu atstāt otrajā plānā un palīdzēt draugam, jeb pie mums valda “Viens par visiem, visi par vienu”.  Daudzi ikdienas sīkumi kopā veido lielo UWC spēku, kuru pamazām ar katru dienu piedzīvojam.

Continue reading